(16) 6. Acelakavaggo

157-163. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā tisso? Āgāḷhā paṭipadā, nijjhāmā paṭipadā, majjhimā paṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā? Idha, bhikkhave, ekacco evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhi – ‘natthi kāmesu doso’ti. So kāmesu pātabyataṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā? Idha, bhikkhave, ekacco acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano [hatthāvalekhano (syā. kaṃ.) dī. ni. 1.394; ma. ni. 

这是完整的简体中文直译:
(16) 6. 裸行者品
157-163. "比丘们,有这三种行道。哪三种?沉溺行道、极端行道、中道行道。比丘们,什么是沉溺行道?在此,比丘们,某人持这样的论点,这样的见解:'欲乐中没有过失。'他沉溺于欲乐中。比丘们,这被称为沉溺行道。
"比丘们,什么是极端行道?在此,比丘们,某人是裸行者,放荡无度,用手擦拭[用手擦拭(其他版本)见长部1.394;中部

1.155 passitabbaṃ], na ehibhadantiko, na tiṭṭhabhadantiko, nābhihaṭaṃ na uddissakataṃ na nimantanaṃ sādiyati. So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā [khaḷopimukhā (sī. syā. kaṃ.)] paṭiggaṇhāti na eḷakamantaraṃ na daṇḍamantaraṃ na musalamantaraṃ na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī na macchaṃ na maṃsaṃ na suraṃ na merayaṃ, na thusodakaṃ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko… sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti… sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāraṃ āhāreti, dvāhikampi āhāraṃ āhāreti… sattāhikampi āhāraṃ āhāreti – iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.

So sākabhakkhopi hoti, sāmākabhakkhopi hoti, nīvārabhakkhopi hoti, daddulabhakkhopi hoti, haṭabhakkhopi hoti , kaṇhabhakkhopi hoti, ācāmabhakkhopi hoti, piññākabhakkhopi hoti, tiṇabhakkhopi hoti, gomayabhakkhopi hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.

So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṃsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti , vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhikampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti, sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati – iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, majjhimā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, majjhimā paṭipadā. Imā kho, bhikkhave, tisso paṭipadā’’ti.

‘‘Tisso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā tisso? Āgāḷhā paṭipadā, nijjhāmā paṭipadā, majjhimā paṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā…pe… ayaṃ vuccati, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā…pe… ayaṃ vuccati, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, majjhimā paṭipadā? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati….

‘‘Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi…pe… vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe….

‘‘Saddhindriyaṃ bhāveti… vīriyindriyaṃ bhāveti… satindriyaṃ bhāveti… samādhindriyaṃ bhāveti… paññindriyaṃ bhāveti….

‘‘Saddhābalaṃ bhāveti… vīriyabalaṃ bhāveti… satibalaṃ bhāveti… samādhibalaṃ bhāveti… paññābalaṃ bhāveti….

‘‘Satisambojjhaṅgaṃ bhāveti… dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti….

‘‘Sammādiṭṭhiṃ bhāveti… sammāsaṅkappaṃ bhāveti… sammāvācaṃ bhāveti… sammākammantaṃ bhāveti … sammāājīvaṃ bhāveti… sammāvāyāmaṃ bhāveti… sammāsatiṃ bhāveti… sammāsamādhiṃ bhāveti…. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, majjhimā paṭipadā. Imā kho, bhikkhave, tisso paṭipadā’’ti.


这是完整的简体中文直译:
1.155 应看],不接受"来,尊者"的邀请,不接受"站住,尊者"的邀请,不接受特意准备的食物,不接受专门邀请的食物,不接受邀请。他不从锅口接受食物,不从碗口[从碗口(其他版本)]接受食物,不接受横过门槛递来的食物,不接受横过棍子递来的食物,不接受横过杵递来的食物,不在两人正在吃饭时接受食物,不从孕妇那里接受食物,不从正在哺乳的妇女那里接受食物,不从与男子同居的妇女那里接受食物,不在饥荒时接受食物,不在狗在场时接受食物,不在苍蝇成群飞舞时接受食物,不吃鱼,不吃肉,不喝酒,不喝果酒,不喝米汤。他或是一家乞食者、一口食者,或是两家乞食者、两口食者…或是七家乞食者、七口食者;或以一次施食维生,或以两次施食维生…或以七次施食维生;或一日一食,或两日一食…或七日一食 - 如此这般,他实行半月一次的轮流进食。
他或以蔬菜为食,或以小米为食,或以野米为食,或以皮屑为食,或以水藻为食,或以糠为食,或以米汤为食,或以油渣为食,或以草为食,或以牛粪为食,或以树根果实为食,以自然掉落的果实为食。
他或穿麻布衣,或穿粗麻布衣,或穿裹尸布,或穿粪扫衣,或穿树皮衣,或穿羚羊皮,或穿羚羊皮条,或穿茅草衣,或穿树皮衣,或穿木板衣,或穿头发衣,或穿马尾衣,或穿猫头鹰翅膀衣,或拔除须发,实行拔除须发的修行,或常立不坐,拒绝坐具,或常蹲踞,实行蹲踞的修行,或卧荆棘,以荆棘为床,或每天三次下水沐浴 - 如此这般,他实行多种折磨和折腾身体的修行。比丘们,这被称为极端行道。
"比丘们,什么是中道行道?在此,比丘们,比丘安住于身,随观身,热诚、正知、正念,调伏世间的贪忧;于受…于心…于法,安住于法,随观法,热诚、正知、正念,调伏世间的贪忧。比丘们,这被称为中道行道。比丘们,这就是三种行道。"
"比丘们,有这三种行道。哪三种?沉溺行道、极端行道、中道行道。比丘们,什么是沉溺行道?…这被称为沉溺行道。
"比丘们,什么是极端行道?…这被称为极端行道。
"比丘们,什么是中道行道?在此,比丘们,比丘为了未生起的恶不善法不生起,生起意欲,精进,发奋,策励心,努力;为了已生起的恶不善法断除,生起意欲,精进,发奋,策励心,努力;为了未生起的善法生起,生起意欲,精进,发奋,策励心,努力;为了已生起的善法住立,不忘失,增长,广大,修习,圆满,生起意欲,精进,发奋,策励心,努力….
"他修习欲定勤行成就神足,精进定…心定…观定勤行成就神足…。
"他修习信根…精进根…念根…定根…慧根….
"他修习信力…精进力…念力…定力…慧力….
"他修习念觉支…择法觉支…精进觉支…喜觉支…轻安觉支…定觉支…舍觉支….
"他修习正见…正思惟…正语…正业…正命…正精进…正念…正定…。比丘们,这被称为中道行道。比丘们,这就是三种行道。"


Acelakavaggo chaṭṭho.


这是完整的简体中文直译:
裸行者品第六。



Tassuddānaṃ –

Satipaṭṭhānaṃ sammappadhānaṃ, iddhipādindriyena ca;

Balaṃ bojjhaṅgo maggo ca, paṭipadāya yojayeti.

这是完整的简体中文直译:
其摘要如下 -
念处和正勤，
神足与诸根；
诸力与觉支，
道支与行道。


